Ir apritējis gads kopš pirmā rogaininga un vajadzētu pārbaudīt ko pa gadu esmu iemācījies. Kaimiņam dzintaram nav divreiz mani jāuzrunā, ļoti iespējams, ka nav pat jāizmanto tā viena reize, lai mani pierunātu uz Vaidavas rogainingu. Sākotnējais komandas sastāvs bija plānots ar vienu Amoliņu ģimenes pārstāvi, bet ja jau nepakļaujas aicinājumam, tad jau ar mietu nedzīsim purvā. Purvu un auzu aicinājumam Atsaucās GunaO. Tā nu mēs 8. novembra rītā sakāpām Gunas sarkanajos kaujas ratos un devāmies uz Vaidavas pusi. Neiztikām arī bez Dona dziesmu krājuma atkārtošanas un balsu ievingrināšanas. Vaidavā esam ap 8:30. Laiks ir tieši tik daudz, lai līdz kartes izņemšanai pagūtu izņemt numurus un ieņemtu labāko vietu zālē. Plkst. 9:00 dzintars aizspurdz pēc kartes.
Organizatori fonā palaiž dramatisku mūziku un komandas sāk maršrutu plānošanu. Eža kažociņš ir izplānojis 12 stundas pavadīt pastaigas solī, līdz ar to diža stresa nav, līdz brīdim, kad Guna saprot, ka visa viņas sistēma ir somā izlijusi. Kaut kādiem drāmas efektiem šajā pasākuma taču arī ir jābūt. Tiek uzjaukts tējas un daridas kokteilis un komanda ir glābta. 10 minūtes līdz startam dodamies uz starta zonu. ieslēdzu telefonā edmundu un iedarbinu arī savu garminu, kuru ir plānots notestēt uz ilgdarbību. Ražotāji sola 10h. Pienāk plkst. 10 un seko komanda STARTS!
#22 (Ēkas ZR stūris)
Pūlis sadalās trīs daļās, bet vairums izvēlas doties uz to pašu punktu kuru mēs. Sākumā mēs tik tiešām ejam, bet pēc 100m Guna paziņo ka ir auksti un lai sasildītos esot jāpaskrien. Sacīts darīts un sākam skriet. Pirmos punktus var ņemt gandrīz ar aizvērtām acīm, jo pūlis vienkārši aiznes uz punktu. Neapgalvoju, ka tas Latvijā ir kāds jaunums, bet pirmajā punktā bija 3 vietas kur iepīkstināt, lai neveidotos rindas. Biju šādu lietu novērojis Igaunijā. Idents nopīkstināts un dodamies tālāk.
#25 (Ēkas DA puse)
Uz nākamo punktu dodamies šķērsojot ganību lauku. Zāle ir slapja, tāpēc īss ir tas brīdis, kad arī mani xtaloni paliek slapji, un visticamāk ka pēdas būs slapjas visu laiku. Pļava no ganībām ir diezgan "mīnēta" un vēl izmetam pāris jociņus par robež auklu, kura varētu būt elektrogans. Pie punkta mūs sagaida fotogrāfs un uztaisām pāris kopbildes. Kopā ar "Resno Susuru" komandu, kuru mēs visai bieži satikām arī turpmākajā maršrutā.
Beidzam foto sesiju un dodamies arī atzīmēties punktā, piiip
#45 (Grāvju sazarojums)
Lai gan esam plānojuši iet, tomēr nespējam atteikt meža celiņa kārdinājumam uz skrienam. Gunai ir radies sportiskais azarts un jau nosauc kuras komandas grib apsteigt. Skrienot arī izlemjam veikt korekciju plānā, jo pa ceļiem viegli varam nokļūt vērtīgākā punktā nekā dodoties pa bezceļu. Celiņš met līkumu, bet mēs turpinām taisni pa stidziņu, kura arī ir tīri skrienama, līdz grāvim, kur dažas komandas izvēlas formēt tā platākajā vieta, bet mēs nolemjam paiet 50m pa labi lai šķērsotu to lieki nepiesmeļot kājas. Tālāk seko neliela improvizācija pēc azimuta, bet ātri uztrāpām uz meklētā celiņa un punkts ir kokā un arī rokā. piip
#52 (Karjers R mala)
Sākotnēji bija domāts doties uz 41. punktu, bet neatbilstošas punkta infrastruktūras dēļ tas tika aizstāts ar 52. punktu, līdz kuram var aizskriet pa taciņām un celiņiem. Lielāko ceļa daļu skrienam un sasniedzot karjeru punkta Prizma jau spīd pa gabalu. Atliek tikai aiziet tai pakaļ. Kāpjam gar karjera malu augša un nedaudz aizrunājamies un gandrīz paejam punktam garām. piip
#37 (Deguns)
Atzīstas kurš ir pazaudējis degunu? Ja jau mēs viņu meklējam, tad kāds ir viņu pazaudējis. Raitā solī dodamies viņu meklēt. Šeit arī pieļaujam nelielu kļūdu, jo kartē nav atzīmēts grants ceļš, un tā vietā , lai ietu pa šo ceļu, dodamies pa taisno gar dīķi uz pretējās mājas iebraucamo ceļu, kurš labi aizvestu līdz degunam. Nonākuši pie dīķa saprotam, ka pa leju būs jābrien pa slapjumu. Rāpjamies tomēr atpakaļ augša, un nolemjam ka apiesim ezeru pa augšu. Pārgājuši pāri uzartam laukam nonācām uz kartē neatzīmētā ceļa. Jāizlemj tikai no kuras puses degunam pieiet. Pēc kara jau visi gudri, bet sasniedzot punktu bija skaidri redzams, ka no otras puses būtu vieglāk punktu paņemt, bet visticamāk, ka tad netiktu dziedātās Dona - "Pāriet bailes". piip
#67 (Virsotne)
Nākamais punkts jāņem tīri pēc azimuta. Mežs nav pārāk aizaudzis, tik ik pa laikam ir kāds sagāzies koks, kuram jārāpo pāri. Brīdī kad jau sāk mākt šaubas, kur esam uzrodas cita komanda, kura apgalvo ka punkts te pat jau ir un tad jau atliek tikai uzlīst augšā virsotnē un iepīkstināt to. piip.
#56 (Karjera stigas krustojums )
Virzoties uz upi sasniedzam taciņu, pa kuru var labi aiziet uz grants ceļu. Grantinieku gan kapteinis neļauj ilgi izmantot un novirza mūs atkal uz šaurāku celiņu pa kuru atkal paskrienam. Jau gandrīz sasnieguši punktu satiekam komandu "Kur ir Ziemeļi?" un nolemjam, ka vajadzētu viņus noķert. Uztipinājuši kalnā augšā sasniedzam stigu krustpunktu un nogriežamies pa kreisi, un uzduramies uz punkta. Hmm a kur ir karjers? Nu labi nav mūsu problēma. piip. Ir pagājušas 2h un ieturam pirmo ēšanas pauzi, lai gan sākotnēji bija runāts par ēšanu ik pēc 4h. Nu labi var jau ēst esam ~30 minūtes priekšā plānam.
#49 (Deguns)
Atgriežamies uz Stigas un jožam pakaļ Pazudušajiem Ziemeļiem. Sasnieguši upi saprotam, ka būs jābrien, bet to negribam, tāpēc ejam gar upi un meklējam kādu pārkritušu koku. Jo vairāk ejam, jo vairāk ar Dzintaru saprotam, ka šeit jau esam bijuši. Tiesa pirms gada Cēsu Rogainingā. Ejot uz priekšu sasniedzam pērnā gada slaveno koku, uz kura es pazaudēju karti. šoreiz esmu krietni piesardzīgāks un tieku pāri to nepazaudējot, bet Guna pakutināja mums nervus un tomēr palaida karti nopeldēties. Šādai situācijai bijām jau gatavi un Dzintars veiksmīgi karti izglāba. Nāksies Gunai arī turpmāk tomēr tajā kartē ieskatīties. Šķērsojuši upi uzrāpjamies kalnā un atgriežamies atpakaļ uz stigas. Kopējais līkums varētu būt 200m, bet toties sausas kājas. Tālāk seko vēl viens kāpums, bet šoreiz jau arī ir sasniegts punkts. piip
#53 (Graviņas lejā)
Sekojošais plāns skaidrs, turpinām virzīties pa stigu un tad stigas beigās ieturam tādu pašu virzienu pēc azimuta, līdz atduramies pret gravu un dodamies lejā uz Gauju. Kaut kur tur pie Gaujas vajadzētu punktam arī būt. Sākotnējā plāna daļa strādā ļoti labi, tik tā sadaļa ar noiešanu pie Gaujas nedarbojas, jo punkta tur nav. Satiekam vēl vairākas komandas kuras meklē to pašu punktu. Sazīmējam vēl pāris orientierus un saprotam, ka punkts ir nedaudz tālāk, nekā rodas priekšstats no kartes. Nekas punkts ir atrasts iepīkstināts un varam doties tālāk.
#58 (Ēkas Z puse)
Ceļš ved pa celiņiem un tāpēc Guna Raselam par prieku ierosina skriešanu. Neskrienam gan pārāk ilgi un atgriežamies pie rogaininga soļa. Nokļūšana uz punktu ir tik garlaicīga, ka es pat uzdodu Dzintaram jautājumu kāpēc viņam ir 5 punktu vērtība. Esot nekurienes vidu un speciāli pēc viņa jāpieiet. Ok labi, ticēsim. Visi punkti nevar būt un var būt ka pat labi ka nav interesanti. Punkts sasniegts. piip.
#60 (Uz kraujas)
Sākuma atkal nolemjam paskriet, vismaz kamēr ir ceļš. Sasnieguši dzīvojamās mājas Guna nolemj apmeklēt sirsniņmāju, par kuru gan nav garantija ka ir visas sienas. Nezinu ko viņa tur redzēja, bet teica, ka skats esot iespaidīgs. Tikmēr Dzintars man ierādīja ceļu, pa kuru turpināsim iet. Uz ko es varēju atbildēt tikai ar: "A kur tur ir ceļš?". Nu labi, tālāk uz priekšu arī kaut kādas ceļa paliekas parādās. Brīdī kad tiksim uz lielā ceļa, vajadzētu redzēt arī stigu pa kuru ejot atdursimies pret vajadzīgo meža ceļu. Nedaudz nepārliecinoši, bet tomēr izdodas visas pareizās stigas un meža celiņus savienot un esam sasnieguši atkal Gauju jeb precīzāk kraujas malu pie Gaujas. Skats tik brīnišķīgs, ka aizķeros aiz saknes un gandrīz arī nolidoju pa krauju lejā. Dzintas izvelk kameru un iemūžinām šo
punktu video arhīvā. piip. Nu jau kārtējo reizi tiek satikti arī Resnie susuri un ironizēts, ka pa mežu tek Avotiņš.
#29 (Bedre bedru laukā)
Pa ceļiem ir drošāk, un līdz ar to neforsējam pēc azimuta un dodamies pa ceļiem uz nākamo punktu. Nonākuši jau netālu no punkta secinām, ka ceļi/taciņas te ir krietni vairāk kā kartē norādīts, tāpēc nedaudz vairāk laika aiziet uz punkta atrašanu, bet beigās tomēr tas tiek atrasts. piip. Ir pagājušas 4h un klāt nākamā ēšanas pauze. Šoreiz ēdu arī es. Pēc brīža ierodas arī Ainārs no Resnajiem susuriem ar jautājumu vai neesam redzējuši Avotiņu. Atzīstam, ka neesam un paironizējam vēl par tekošiem avotiņiem.
#59 (Tornis)
Nākamais punkts liek padomāt kā pie viņa nokļūt, bet tad nolemjam, ka dosimies nedaudz atpakaļ un tad caur māju pagalmiem iesim cik tālu ceļš ved un tālāk pēc azimuta. Patiesībā ir vieglāk, jo ceļš iet tālāk, nekā kartē ir norādīts, bet pēc tam jau torni var redzēt. Tik jāuzmanās, lai nepakluptu aiz kāda celma, kurš ir zālē paslēpies. piip.
#64 (Attekas R krasts)
Šeit gan bez variantiem, jāiet pēc azimuta. Viss ir itkā labi, tikai sasniedzot mājas, nav manāms ceļš un ir kaut kāda upīte, kura kartē nemaz nav. Turpinām virzību pēc azimuta un uzduramies beidzot uz ceļa, bet vajadzīgs ir nākamais, tāpēc šo šķērsojam ar cerību, ka drīz būs nākamais. Ceļš tiek atrasts un sākam pa to iet. Pagājuši kādu gabalu griežam uz ūdenstilpni, bet punktu neatraduši secinām, ka šī nav īstā ūdenstilpne. esam nogriezušies nost no ceļa par ātru. Pirmā tāda vērā ņemamā kļūda. neko darīt dodamies uz pareizo vietu. Ar otro piegājienu atrodam punktu uzreiz. piip.
#32 (Takas līkums)
Kamēr uz nākamo punktu dodamies pa taisno, mūs noķer Resnie Susuri, kuri pārvietojās pa ceļu. Uz nākamo punktu dodamies vairāk vai mazāk kopā. Ceļš ved pa smuku meža taciņu, kur ik pa laikam ir iespēja atdzesēt savas pēdas. Pēc iespējas cenšos šo ceļa piedāvāto opciju neizmantot. Lielākoties tas arī izdodas. Punktu sasniedzam, piip, un tad jau dodamies uz netālo dzeršanas punktu, jo Gunai ir beidzies ūdens sistēmā. Uzpildāmies arī ar ēdienu.
#51 (Ceļu krustojums)
Kamēr ēdām esam atdzisuši, tāpēc lai sasildītos ir jāpaskrien un līdz punktam ar ir tikai skrienami celiņi. Šo punktu pēc sākotnējā plāna ir paredzēts sasniegt pēc 7h, bet mēs to izdarām pēc 6h. piip .Jūtamies pacilāt.
#21 (Koks)
Priecājamies par savu handikapu un uz nākamo punktu dodamies rogaininga solī. šeit paredzēta viens sarežģīts posms, jo pēc kartes meža vidū celiņš uz brīdi izbeidzās un būs jāiet pēc azimuta, bet realitātē celiņš nemaz nebeidzās un ātri esam uz vajadzīga celiņa. Tālāk jau grants ceļš un tik pareizi jānogriežas. Ar nelielu misēkli tomēr nogriežamies pareizi, lai gan arī pa nepareizo ceļu būtu nonākuši tur kur vajag un pat nogriezuši pārdesmit metrus. Domājām, ka esam no Resnajiem Susuriem atrāvušies, bet nekā tomēr šie griež nost līkumus un šo punktu sasniedzam atkal kopā.
#38 (Paugurs)
Nolemjam, ka šo punktu sasniedzot liksim virsu nakts aprīkojumu, jo mežā jau ir grūti ko kartē salasīt. Principā maršruts ved pa skrienamiem celiņiem, kāpēc gan lai pa tiem neskrietu. Guna? Seko pozitīva atbilde un uz punktu aizskrienam. Par cik tas ir vienīgais paugurs apkārtnē, tad to nav grūti sazīmēt. piip. Velkam no somām ārā lukturus un tikmēr arī ierodas Susuri.
#65 (Klints pakāje)
Nedaudz jāpierod pie tā, ka luktura gaismā redzi mazākā leņķī kā pa dienu un var doties droši tālāk. Pāri upītei vajadzētu būt celiņam, kurš ved uz Sietiņiezi. Trāpot uz šo celiņu tālāk jau kruīza kontrolē virzāmies uz priekšu. Sietiņiezis sasniegts un atliek tikai nokāpt lejā pie punkta. piip. Virzāmies uz priekšu un satiekam fotogrāfu, kurš ne tikai uztaisa bildes, bet informē mūs, ka priekša būs dzirdīšanas punkts ar siltu tēju. Punktā piestājām, iedzērām sasolīto tēju un uzēdām līdzpaņemto šokolādi. Pēc brīža jau arī Resnais susurs klāt. Rodas idejas ka vajadzētu no ugunskura paķert kādu pagali un turpināt kontrolpunktu meklēšanu ar dzīvu uguni. Sadziedoties ar citām komandām ugunskuru tomēr atstājam un dodamies tālāk.
#26 (Akmens)
Turpinājums salīdzinoši vienkāršs. tik pa ceļu līdz ceļu sazarojumam un tad šaut pa labi kalnā augšā. Tur vajadzētu kaut kur akmenim būt. Dzintaram ir tāds prožektors, ka acis žilbs, bet pārējie iztiekam ar tādiem pieticīgākiem gadžetiem. Pauguru sasniedzam kopā ar velo ekipāžu. Kamēr šie domā atstāt riteņus lejā vai vilkt tos augšā, mēs raitā solī virzāmies uz augšu. Uzkāpuši paugurā lieku Dzintaram aizgriezties prom, jo viņa starmetis traucē saprast vai tika manīts prizmas atstarotājs vai nē. Ahā ir gan. piip. Nokāpjot no kalna sasveicināmies ar Resnā susura komandu, šoreiz gan pēdējo reizi.
#26 (Akmens)
Turpinājums salīdzinoši vienkāršs. tik pa ceļu līdz ceļu sazarojumam un tad šaut pa labi kalnā augšā. Tur vajadzētu kaut kur akmenim būt. Dzintaram ir tāds prožektors, ka acis žilbs, bet pārējie iztiekam ar tādiem pieticīgākiem gadžetiem. Pauguru sasniedzam kopā ar velo ekipāžu. Kamēr šie domā atstāt riteņus lejā vai vilkt tos augšā, mēs raitā solī virzāmies uz augšu. Uzkāpuši paugurā lieku Dzintaram aizgriezties prom, jo viņa starmetis traucē saprast vai tika manīts prizmas atstarotājs vai nē. Ahā ir gan. piip. Nokāpjot no kalna sasveicināmies ar Resnā susura komandu, šoreiz gan pēdējo reizi.
#44 (Stigas un grāvja krustojums)
Nolemjam punktu neņemt pēc azimuta, bet virzīties pa ceļiem. Ja jau ceļš, tad var arī paskriet. Izskrējuši uz nopietnāka grants ceļa norunājam, ka līdz vajadzīgajam krustojumam turpināsim skriet un tad pa stidziņu raitā solī. Nonākuši līdz krustojumam secinām, ka stigu lāga saskatīt nevar. Pēc koku galotnēm liekas, ka redzu stigas iezīmes, bet Dzintars saka, ka pēc kompasa tas virziens neder neder. Klausu kapteini un ejam pa mežu pēc azimuta. Kā vēlāk izrādījās, tad smuki esam gājuši 20m paralēli stigai. Nav liela problēma, ja tik un tā galē esi izgājis pie punkta. piip.
#66 (Paugurs)
Uz nākamo punktu dodamies pa to pašu iepriekšējo stigu, tik šoreiz neejot paralēli tai pa mežu. Mēģinu ievilināt kādu konkurentu dāmu mūsu pulciņā, bet saņemu aizrādījumus no komandas biedriem. Nu ok šis nav šovs "Rogainers meklē sievu!". Ejot uz šo punktu sāku sajust kreisajā ikrā dīvainas sāpes, kaut ko līdzīgu krampim. Sāpes sākumā bija tikai kāpjot uz augšu, bet vēlāk jau arī neatkarīgi pa kādu slīpumu tiek iets. Skrienot gan neko nejūtu, bet Gunai ir solīta iešana, līdz ar to vainu ciešos vai tipinu ļoti lēnā solī. Tumsā stigas ir grūti pamanīt, it īpaši ja ir aizaugušas, bet izdodas arī atrast vajadzīgo un tad jau dodamies uz stigu/ceļu sazarojumu lai iekarotu kārtējā paugura virsotni. piip.
#30 (Virsotne uz deguna)
Dodoties uz šo punktu nolemjam izmantot iekrāto handikapu pēc šī punkta paņemot papildus divus punktus. Kamēr gājām pa ceļu vis bija labi, bet kad vajadzēja uzsākt kustību pēc azimuta bija grūti noorientēties, kur esi, jo nevar lāga saprast kur ir stiga un kur ir vienkārši traktors izvedot mežu iebraucis sliedi. Šeit talkā nāca cita komanda ar saviem lukturiem palīdzot atrast punktu. piip.
#46 (D deguns)
Dzintars neļauj ilgi pūsties, lai otras komandas lukturi pārāk tālu neattālinās. Tā panākuši viņus redzamības attālumā sekojam viņiem ar cerību ka šie nekļūdīsies.Nekļūdījās piip.
#62 (Graviņas leja)
Nedaudz esam vīlušies, ka otra komanda nedosies uz to pašu punktu kuru mēs. Nu labi, visu jau vienmēr nevar gribēt. Īsinot laiku uzdziedam kārtējo latviešu estrādes gabalu. Dziedot laiks paiet ātri un esam nonākuši pie upītes. Nezinu vai nopietni vai pa jokam Dzintars ierosina mesties pa krauju lejā un šķērsot upīti lai nav līkums jāiet, bet atmetam šo ideju. Turpinām kustību pa normālu ceļu un šķērsojam upīti pa normālu tiltu. Turpinām arī dziedāt un gandrīz pašaujam garām taciņai uz graviņas lejas galu. piip. Nolemjam ieturēt pēdējo maltīti un nedaudz pārspriest plānus kā doties uz finišu. Dzintars uzcienā visus ar raķešdegvielu jeb gumijlāčiem
#42 (Ceļa gals)
Cenšos novērst domas no sāpošā ikra un iesaistos dziedāšanā. Nu jau esam sasnieguši Dziesmusvētku estrādes repertuāru. Pa celiņu kurš iet gar elektrolīniju nedaudz arī paskrienam un punkts jau drīz ir rokā. piip.
#57 (Stigu krustojums)
Atgriežamies uz ceļa, kurš iet gar elektrolīniju un meklējam stigas. Pirmo, kura gan mums nav vajadzīga neieraugām, bet vismaz izdodas atrast otro. Dzintars ir uzņēmis diezgan raitu soli neskatoties uz to ka stiga ir pilna ar sakritušiem kokiem, es tik ātri paiet nevaru. Līdz ar to es ik pa laikam paskrienu, bet tad atkal Guna no mums atpaliek un es pārēju soļos, lai nenoklīstam viens no otra. Šādi kustamies līdz sasniedzam stigu krustpunktu un iemirdzas ari KP laterna. piip
#47 (Stiga, meža stūris) #35 vietā
Izmainām sākotnējo plānu un dodamies uz šo punktu. Ceļš uz šo punktu ir visai jautrs. neskatoties, ka pa stigu turpinu pārvietoties te tipinot,
te vienkārši ejot, nonākam kaut kāda purviņā, kur var nomazgāt kurpītes tik aukstā ūdenī, ka liekas, ka kājas tūlīt nokritīs. Vēl no muguras uzrodas komanda, kuras starmeši atgādina vilciena tuvošanos. Vismaz jautrāka nokļūšana uz punktu. piip.
#34 (Upes līkums, Z puse)
Neesam izlēmuši vai varam pagūt paņemt šo un vēl 31. Dzintars iedrošina, ka varam pagūt paņemt abus, bet īsti negribas riskēt. Nolemjam, ka paskriesim un tad jau ceļa krustojumā izlemsim. Aptuveni 35min, pirms kontrollaika beigām man izbeidzas lukturis. Rezerves baterijas ir, bet tas prasīs kādu laiku lai nomainītu. Tiek nolemts turpināt skriet un tik palūdzu, lai Dzintars skaļi komentē ceļa reljefu. Spīd gandrīz pilnmēness, tāpēc klajās vietās ir ļoti labi viss saskatāms. Nonākuši krustojumā nolemjam, ka ņemsim 34., jo laiks to atļauj. Pa celiņiem skrienas ātri, bet problēmas sagādā krūmāji pie paša punkta, jo sanāk katru soli likt diezgan nedroši. punkt atrasts un paliek vēl 25 minūtes. piip.
#31 (Virsotne) Neatrasts
Nesamies cik ātri varam uz šo punktu. Pie nogriešanās uz šo punktu uzņemam laiku, ka 10 minūtes varam meklēt, bet 7 jāatstāj ceļam uz finišu. Tiek skriets pa visai apšaubāmu taciņu, bet vismaz Dzintars komentē katru sakni un bedri, kas sagaida priekšā. Satiekam pāris rogainistus (izrādās ka tie bija Nikolajas ar Gunti). Kļūdāmies un aizskrienam par tālu un šo punktu laika trūkuma dēļ neatrodam.
Tālāk jau seko trillera cienīgs tēsiens uz finišu. Finišu sasniedzam laicīgi, pat varējām vēl 2 minūtes ilgāk pameklēt 31. punktu, bet tā jau būtu vēl lielāka finiša spriedze.
Tālāk jau seko pārģērbšanās un siltas zupas bļoda. Žēl, ka nebija saļanka, bet tas ko es apēdu ar bija labs. Atdodu Gunai savu saldo, jo ir godam to nopelnījusi. Gaidot apbalvošanu tukšojam tēju un cepumu krājumus pie sarunām kā nu kurai komandai ir gājis.
Tālāk jau apbalvošana un tad jau dienas noslēgumā dodamies uz mašīnu, lai atgrieztos mājās. Ceļš paiet jautrās sarunās un drīz jau esam Rīgā.
#42 (Ceļa gals)
Cenšos novērst domas no sāpošā ikra un iesaistos dziedāšanā. Nu jau esam sasnieguši Dziesmusvētku estrādes repertuāru. Pa celiņu kurš iet gar elektrolīniju nedaudz arī paskrienam un punkts jau drīz ir rokā. piip.
#57 (Stigu krustojums)
Atgriežamies uz ceļa, kurš iet gar elektrolīniju un meklējam stigas. Pirmo, kura gan mums nav vajadzīga neieraugām, bet vismaz izdodas atrast otro. Dzintars ir uzņēmis diezgan raitu soli neskatoties uz to ka stiga ir pilna ar sakritušiem kokiem, es tik ātri paiet nevaru. Līdz ar to es ik pa laikam paskrienu, bet tad atkal Guna no mums atpaliek un es pārēju soļos, lai nenoklīstam viens no otra. Šādi kustamies līdz sasniedzam stigu krustpunktu un iemirdzas ari KP laterna. piip
#47 (Stiga, meža stūris) #35 vietā
Izmainām sākotnējo plānu un dodamies uz šo punktu. Ceļš uz šo punktu ir visai jautrs. neskatoties, ka pa stigu turpinu pārvietoties te tipinot,
te vienkārši ejot, nonākam kaut kāda purviņā, kur var nomazgāt kurpītes tik aukstā ūdenī, ka liekas, ka kājas tūlīt nokritīs. Vēl no muguras uzrodas komanda, kuras starmeši atgādina vilciena tuvošanos. Vismaz jautrāka nokļūšana uz punktu. piip.
#34 (Upes līkums, Z puse)
Neesam izlēmuši vai varam pagūt paņemt šo un vēl 31. Dzintars iedrošina, ka varam pagūt paņemt abus, bet īsti negribas riskēt. Nolemjam, ka paskriesim un tad jau ceļa krustojumā izlemsim. Aptuveni 35min, pirms kontrollaika beigām man izbeidzas lukturis. Rezerves baterijas ir, bet tas prasīs kādu laiku lai nomainītu. Tiek nolemts turpināt skriet un tik palūdzu, lai Dzintars skaļi komentē ceļa reljefu. Spīd gandrīz pilnmēness, tāpēc klajās vietās ir ļoti labi viss saskatāms. Nonākuši krustojumā nolemjam, ka ņemsim 34., jo laiks to atļauj. Pa celiņiem skrienas ātri, bet problēmas sagādā krūmāji pie paša punkta, jo sanāk katru soli likt diezgan nedroši. punkt atrasts un paliek vēl 25 minūtes. piip.
#31 (Virsotne) Neatrasts
Nesamies cik ātri varam uz šo punktu. Pie nogriešanās uz šo punktu uzņemam laiku, ka 10 minūtes varam meklēt, bet 7 jāatstāj ceļam uz finišu. Tiek skriets pa visai apšaubāmu taciņu, bet vismaz Dzintars komentē katru sakni un bedri, kas sagaida priekšā. Satiekam pāris rogainistus (izrādās ka tie bija Nikolajas ar Gunti). Kļūdāmies un aizskrienam par tālu un šo punktu laika trūkuma dēļ neatrodam.
Tālāk jau seko trillera cienīgs tēsiens uz finišu. Finišu sasniedzam laicīgi, pat varējām vēl 2 minūtes ilgāk pameklēt 31. punktu, bet tā jau būtu vēl lielāka finiša spriedze.
 |
| Pēc Gunas sejas var pateikt cik feins bija finiša spurts :) |
 |
| Gtravitācija |
Tālāk jau apbalvošana un tad jau dienas noslēgumā dodamies uz mašīnu, lai atgrieztos mājās. Ceļš paiet jautrās sarunās un drīz jau esam Rīgā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru